Cienījamie Jātnieku federācijas biedri!

Es pateicos visiem tiem daudzajiem LJF biedriem, kuri mani uzrunāja un aicināja piedalīties Latvijas Jātnieku federācijas prezidenta vēlēšanās, kuri mani izvirza šim amatam.

Ar pilnu atbildības sajūtu informēju, ka piekrītu balotēties uz Latvijas Jātnieku federācijas prezidenta amatu, tāpēc vēlos sniegt savu redzējumu turpmākai federācijas attīstībai manas ievēlēšanas gadījumā.

Aivara Draudiņa priekšlikumi LJF turpmākai attīstībai

Mani priekšlikumi nav populistiski.

Tas ir strukturēts, loģisks un reālistisks redzējums uz sakārtojamiem jautājumiem un veicamajiem darbiem federācijas attīstībai.

• Finanšu disciplīna un atbildība.

Pirmais – sakārtojam esošās saistības, veidojam pārskatāmu budžetu. Ieviešam federācijas darbā principu “Katrs cents – uzskaitīts un pamatots”.

Stabilizēt finanšu vadību - ieviest iekšējās kontroles mehānismus, kas nepieļauj finanšu nestabilitāti:

- Regulāra finanšu pārskatīšana (reizi ceturksnī);

- Budžeta plānošana vismaz 12 mēnešiem uz priekšu;

- Skaidri noteikumi par izdevumu saskaņošanu.

- Līgumu un līgumsaistību precīza uzskaite, to savlaicīga izpilde un apmaksa.

• Kvalitātes vadības sistēma federācijā (KVS).

Ko nozīmē kvalitātes vadības sistēma Latvijas Jātnieku federācijai (LJF)?

Mūsu darba kvalitāte ir mūsu sportistu nākotne. Un kvalitāte nozīmē sistēmu, ne haosu, ar caurspīdīgu pārvaldību, skaidriem noteikumiem un atbildību visos līmeņos.

KVS palīdzētu sakārtot procesu, kam ir potenciāls piesaistīt arī valsts, pašvaldību vai ES līdzfinansējumu.

Tā nav birokrātija, tā ir:

- sistēma, kā darbi tiek darīti paredzami, atkārtojami un pārskatāmi,

- skaidri definēti standarti, pienākumi, procesi, atbildība,

- iespēja mērīt rezultātus, atrast vājās vietas un konkrēti uzlabot, nevis "risināt krīzes ugunsgrēku dzēšanas režīmā".

Kā KVS palīdzētu tieši LJF?

- Infrastruktūras uzturēšana un uzlabošana - regulāras ēku un teritorijas pārbaudes (plānotas, dokumentētas, novērtētas); „Checklists” par drošību, funkcionalitāti, nepieciešamajiem uzlabojumiem (piemēram, “Kleisti” manēžas tehniskais stāvoklis); Pieejamā budžeta un darbu plānošana reālos termiņos.

- Finanšu pārvaldība un atskaitīšanās - precīzs ieņēmumu/izdevumu sadalījums pa programmu blokiem (piemēram: "Sportistu atbalsts", "Administratīvie izdevumi", "Infrastruktūra" u.c.); skaidri noteikta budžeta izstrādes un apstiprināšanas kārtība; pārskatāmi un savlaicīgi pārskati biedriem un valdei; kontroles punkti (piem., pirkumu apstiprināšana, līgumu izvērtēšana).

- Iekšējās komunikācijas un lēmumu pieņemšanas kārtība - rīcības mehānisms domstarpību vai sūdzību gadījumosl; lēmumu izsekojamība: kurš, kad, kāpēc pieņēma lēmumu; minimāls formālisms, bet skaidra kārtība.

- Sportistu un treneru atbalsta sistēma- kvalitatīvi definēti kritēriji: starta naudām, apmācībām utt.; mērķu definēšana un atskaites mehānismi (piemēram, “ko mēs vēlamies sasniegt 3 gados iejādē?”); partnerības un sadarbības caur vienotu programmu vadību.

• Valde - skaidra atbildība un uzdevumu sadalījums valdes iekšienē,

Valdei jākļūst funkcionālai. Es vēlos, lai valdes sastāvā ir arī sekciju vadītāji – iejādes, konkūra, poniju jāšanas, tautas klases, amatieru jāšanas, iejādes, paralimpiskās iejādes un pajūgu braukšanas sekciju pārstāvji. Katram – ar konkrētu atbildības lauku.

Kāpēc tas ir nepieciešams?

- Pašlaik valde darbojas bez skaidras funkciju sadalīšanas, tas rada haosu, neefektivitāti un atbildības izkliedi.

- Nav pārstāvniecības pa sporta disciplīnām (iejādes, konkūra, poniju jāšanas, tautas klases, amatieru jāšanas, iejādes, paralimpiskās iejādes un pajūgu braukšanas), lēmumos nepiedalās tie, kas ikdienā strādā nozarē. Veidojas plaisa starp federāciju un sportistiem/treneriem.

Šāda struktūra nodrošina, ka:

- visi disciplīnu pārstāvji ir klāt „pie galda”, kad tiek pieņemti lēmumi, samazinās informācijas plūsmas iztrūkums;

- nav vairs "anonīmas valdes", kur neviens nezina, kas par ko atbild;

- veidojas atbildības kultūra, kas samazina konfliktus un neefektivitāti, palielinās pārskatāmība;

- tiek nodrošināta prakstiska un reāla attīstība visās jāšanas sporta jomās.

• Sadarbība
  

Vairākus gadus esmu strādājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijā. Mana atbildība bija informācijas un viedokļu apmaiņa ar pašvaldību vadītājiem, regulāra reģionu apmeklēšana un tikšanās ar vietējām pašvaldībām. Tas ir mans neatņemamais kapitāls – koleģiālas, bet tajā pašā laikā personīgas attiecības ar cilvēkiem visdažādākajos Latvijas novados un pilsētās.

Manas prioritātes:

- Sadarbības pilnveide ar Latvijas šķirnes zirgaudzētāju biedrībām. Latvijas šķirnes zirgi jau šobrīd ir guvuši atzinību sporta sacensībās starptautiskā mērogā, šī tendence ir jāstiprina un jāattīsta, popularizējot Latvijas šķirnes zirgus, kā arī radot iespēju jātniekiem aizvien vairāk gūt atdzīstamus rezultātus startējot ar Latvijas šķirnes zirgiem;

- Stiprināt LJF popularizēšanu un sadarbību ar reģioniem visā Latvijā, piedāvāt un attīstīt jaunas sadarbības formas ar pašvaldībām. Un man to realizēt būs nesalīdzināmi vieglāk kā jebkuram citam. Tik plašā mērogā neviens federācijā pirms manis nav strādājis. Sadarbojoties ar pašvaldībām mēs varam ieviest jaunas sacensību/pasākumu tradīcijas, atbalstu gan audzētāju biedrībām, gan sportistiem. Tādejādi popularizējot gan LJF, gan pašvaldības, gan sporta veidu.

Federācijas stabilitāte ir visu biedru kopīga atbildība!

Pēdējo gadu laikā LJF ir nonākusi uzmanības centrā saistībā ar vairākām būtiskām problēmām, kas skar gan iekšējo pārvaldību (iekšējie konflikti, nepieciešamība pēc pārmaiņām), gan attiecības ar valsts institūcijām (piem.IZM).

Šīs problēmas ietekmē federācijas reputāciju, šķeļ Latvijas jātnieku kopienu un ietekmē arī sponsoru, sportistu un sabiedrības uzticību.

Šī gada martā skaļi sevi pieteica zirgu stallis "Barratt Equestrian" un masu medijos izskanēja, ka LJF situāciju neizmeklē pienācīgā kvalitātē. Mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, kur zirgi kļūst par sistēmas kļūdu upuriem. Zirgs ir mūsu sporta centrālais partneris, nevis instruments. Ja kāds pārkāpj šo principu – tam jābūt izvērtētam un attiecīgi sankcionētam.

Zirgu labturība un labbūtība nav tikai ētikas jautājums – tā ir mūsu, jāšanas sporta eksistences pamatvērtība.

Ja mēs nespējam nodrošināt to, ka zirgi tiek turēti atbilstoši labturības normām, mēs zaudējam tiesības saukt sevi par jātnieku sabiedrību. Un vēl vairāk – mēs zaudējam sabiedrības uzticību, sporta prestižu un morālu pamatu tam, ko darām.

Ja ir pamatotas sūdzības vai pierādījumi par pārkāpumiem, tad:

- Federācijai ir pienākums rīkoties.
Neklusēt. Mums jābūt mehānismam, kā izskatīt šādas situācijas – gan iekšēji, gan sadarbībā ar PVD.

- Neatkarīgs izvērtējums.
Situācijas nedrīkst risināt “pēc attiecībām”, bet pēc faktiem. Vajadzīgs neatkarīgs vērtējums – veterinārārsts, stjuarts, PVD pārstāvji utml.

- Ja pārkāpumi apstiprinās – sekām jābūt.
Mēs nevaram atļauties nekādu toleranci pret nežēlību, nolaidību vai apzinātu labturības normu ignorēšanu.
Tas var nozīmēt:

- liegumu piedalīties sacensībās;

- informācijas nodošanu atbildīgajām institūcijām;

- kriminālatbildību.

Zirgi mums uzticas. Viņi nerunā. Mēs esam viņu balss. Un federācijas pienākums ir nevis noslēpt problēmas, bet tās risināt – godīgi, drosmīgi un atbildīgi.

Cienījamie Jātnieku federācijas biedri!

Man nav ilūziju.

Šīs pārmaiņas prasa darbu. Bet tām ir tikai viens mērķis – veidot federāciju, kas kalpo sportistiem, ne sev pašai.

Veidot federāciju,

- Kur jaunie sportisti redz atbalstu, ne birokrātiju.

- Kur treneriem ir sakārtota vide, kur attīstīt profesionālo darbu.

- Kur starptautiskie partneri uzticas, jo mums ir caurspīdīga pārvaldība.

- Kur mūsu sacensību kalendārs ir strukturēts un konkurētspējīgs.

- Kur nav “mēs un viņi”, bet ir – mēs visi kopā.

Ar cieņu,

Aivars Draudiņš