Informatīvs materiāls

Konkūra maršruti ar zirga darbības stila novērtējumu

Sacensību ar zirga darbības stila novērtējumu organizēšana un vērtēšana

Sacensībās ar zirga darbības stila novērtējumu tiek pārbaudīts, vai jaunzirgs/ponijs atrodas uz pareizā apmācības un attīstības ceļa, lai varētu tikt izmantots kā konkūra zirgs.

Uzstādītais mērķis ir plūstoša, saskanīgi-racionāla maršruta veikšana.

Vērtējumā uzsvars viennozīmīgi tiek likts uz zirga īpašībām un prasmēm, kuru izpausme gan nevar tikt vērtēta pilnīgi neatkarīgi no jātnieka spējām. Zirga potenciāls tiek novērtēts attiecīgās klases prasību ietvaros. Perspektīvs potenciāls izmantošanai sportā ir pozitīvi vērtējams, taču ir jāizvairās no nākotnes prognožu uzstādīšanas par tālāko zirga izmantošanu profesionālajā konkūrā.

1. Maršruti

Maršruta sastādīšanas pārbaudes saraksts

Prasības ar „parastiem” šķēršļiem (piemēram, pārsvarā šķēršļi, kur zirgi/poniji spēj saredzēt piezemēšanās vietu, nevis pamatā nekustamie šķēršļi). Vismaz divas, vēlams vairāk virzienu maiņas.

Manēžā: Šķēršļus neizvietot tieši pie malām, malās atstāt pietiekami vietas, kur lēkšot.

Īpaša uzmanība jāpievērš sekojošam:

• Garu līniju iekļaušana pirms starta līnijas šķērsošanas un pirmā šķēršļa pārvarēšanas.
• Pirmajam šķērslim jābūt īpaši „aicinošam”, tas nedrīkst būt biedējošs.
• Starta līnijai jābūt paralēli pirmajam šķērslim, finiša līnijai – paralēli pēdējam šķērslim.
• Maršruta sākumam jābūt vērstam ieejas virzienā.
• Maršruta sastādītājam ir korekti jānosaka atļautā laika norma, un tā jāmēra elektroniski.
• Ja pirmie divi šķēršļi atrodas saistītā līnijā viens ar otru, attālumam to starpā jābūt vismaz 5 lēkšu tempiem.
• Vismaz vienreiz jāiekļauj iespējami gara, taisna līnija starp diviem šķēršļiem (arī manēžā).
• Otrajā maršruta daļā ar lecienu ieejas virzienā ir jāiekļauj piemēroti grāvji – A klases maršrutos tiem jābūt pārsvarā apakšā šķērslim.
• Jābūt vismaz vienai normālas distances divkāršajai sistēmai.

Maršruta veikšanas kritēriji un pārbaudes saraksts

Pamatota snieguma novērtējuma priekšnosacījums ir precīza maršruta pārzināšana. Pirms sacensību sākuma tiesnešiem ir jāizstaigā maršruts kopā ar maršruta sastādītāju.

Atsevišķi ir jāpievērš uzmanība sekojošām lietām:

• Starta-/Finiša līnija (paralelitāte).
• Attiecīgās klases prasības, kas pamatojas uz dalībai pieteikto zirgu vecumu un pieredzi (nolikums).
• Atsevišķo šķēršļu atrašanās vieta, veids un uzstādījums (pilni/tukši).
• Atsevišķi šķēršļi vai to saistītas virknes (attālumi).
• Pagriezieni (ideālā trajektorija).
• Sistēmas( veids, virziens, attālums).
• Īpaši faktori (nekustamie šķēršļi).
• Pārlekšana (tāds pats maršruts vai saīsināts, augstums atstāts tāds pats vai izmainīts).
• Tiesnešu atrašanās vieta (sāniski).
• Laika norma ir īpašs kritērijs, kas ir jānosaka precīzi, lai jātnieki pieturētos pie atbilstoša kustības pamata tempa!

Ekipējums

Steks: pieļaujams maksimums 75 cm garš (ieskaitot uzgali)

Pieši: maksimālais pieša kājiņas garums ir 4,5 cm (ieskaitot ritentiņus). Piešiem jābūt tā uzliktiem, lai kājiņa atrastos horizontāli vai būtu vērsta uz leju.

Kājsargi: uz pakaļkājām drīkst būt uzlikti tikai īsie kājsargi.

Pieļaujams „cita veida atļautais ekipējums“

2. Sacensību organizēšana

Tiesnešu atrašanās vieta

Tiesnešiem jāizvēlas sava atrašanās vieta tā, lai tie spētu optimāli konstatēt īpašās vērtējuma pazīmes. Parasti tas nav iespējams, ja tiesnešu būda atrodas pie laukuma vai manēžas šaurās malas. Tādā gadījumā var izvēlēties tiesnešu atrašanās vietu arī maršruta laukuma ietvaros, tāpat ir iespējams apvienot vienu tiesnesi uz laukuma, bet pārējos – tiesnešu būdā laukuma malā. Ja tiesnesis vai tiesneši izvēlas atrasties uz laukuma, noteikti ir jāizmanto funkcionējošus komunikācijas līdzekļus ar pārējiem tiesnešiem (rācijas, pārnēsājamos telefonus).

Protokolēšana

Vērtējošiem tiesnešiem jebkurā brīdī ir jāspēj sniegt atbilstošu pamatojumu noteiktajai atzīmei. Tādēļ personīgo drošības apsvērumu dēļ tiesnešiem ir ļoti ieteicams burtiski protokolēt katra dalībnieka sniegumu; protokola pieraksti nav jāizsniedz pašiem dalībniekiem, tie kalpo pašiem tiesnešiem kā izejas materiāls, ja vēlāk kādam dalībniekam rodas jautājumi:

Piemēri

• Zirgs Nr. 1

Jājamība (pakļāvība jātniekam) (R): stabili reaģē uz vadības līdzekļiem

Lekšanas tehnika (S): vienmērīgi pievelk kājas; pāris reizes uzlec par augstu

vai

•  Zirgs Nr. 2

Jājamība (pakļāvība jātniekam) (R): Reizēm pretojas pavadai, viens pagrieziens iziets ar nepareizo kāju lēkšos.

Lekšanas tehnika (S): Nevienmērīgi pievelk priekškājas; ieliekta mugura.

Informācija skatītājiem

Ir ieteicams ar skaļruņa palīdzību informēt skatītājus un dalībniekus par sacensību būtību, mērķi un vērtēšanas norisi. Šādas informācijas apjoms ir atkarīgs no pieejamām laika un publikas atsauksmēm. Informāciju var sniegt pirms sacensībām un to laikā atsevišķu dalībnieku startu starplaikā, taču nekādā gadījumā tā netiek raidīta, kamēr dalībnieks veic maršrutu.

Īpaši jāņem vērā: jāizvairās no garām runām, jāvadās pēc publikas reakcijas!

3. Sacensību vērtēšana

Jājamības (pakļāvības jātniekam) vērtēšanas kritēriji un pārbaudes saraksts

Zirgam / ponijam jābūt tā jājamam, lai tas pieļautu vienmērīgu, ritmisku lēkšošanu no starta, visa maršruta garumā līdz pat pārejai uz soļiem pēc finiša līnijas šķērsošanas, nepārtraucot to, arī tuvojoties šķēršļiem (katra lēkšu tempa kontrolēšana).

Sevišķa uzmanība jāpievērš sekojošam:

• Kustības pamata temps

Ātrums

Vienmērīgums

• Regulējamība

Reakcija uz izsūtošām, ieturošām, vadošām komandām.

Tūlītēja, labprātīga reakcija ir ļoti būtiska, tas nozīmē – zirgam ir jāklausa jātnieka vadības līdzekļiem! Ir jānodrošina vienmērīgs kontakts, taču tas nenozīmē panākt tikai noteiktu galvas pozīciju.

• Vadāmība

Pagriezienu veikšana lēkšos ar pareizo kāju, vadot zirgu ar ārējo pavadu.

Taisnās līnijās nav nosakāma pareizā lēkšu "kāja".

Kājmaiņa pagriezienā var tikt veikta lēkšos (vienā vai divās fāzēs), vai jaunzirgu gadījumā to var veikt caur rikšiem.

Ārējā nostādne netiek uzskatīta par kļūdu, ja vien netiek pārspīlēta vai nerodas pretestības rezultātā.

Leciena tehnikas vērtēšanas kritēriji un pārbaudes saraksts

Vēlamais mērķis ir labprātīgi plūstoša, uzmanīga šķēršļa pārvarēšana ar elastīgu muguru un šķēršļa augstumam atbilstošu piepūli. Leciena spēks un potenciāls tiek ņemts vērā tikai prasību ietvaros.

Sevišķa uzmanība jāpievērš sekojošam:

• Pielāgošanās spēja:

Zirga spēja droši atsperties lēcienam no normālas, tuvas vai tālas atspēriena distances.

• Leciena arka:

Leciena lidojuma fāzē tiek panākta muguras noapaļošanās un stiepšanās, izejot no skausta.

• Kāju tehnika:

Ātrums

Vienmērīgums

Racionāli droša tehnika

Neracionāli droša tehnika = pārāk augsts lēciens, pārāk mazs saliekums priekškāju karpālajās locītavās un/vai ceļu locītavās

Neracionāli nedroša tehnika = pārāk mazs saliekums elkoņu locītavās

Atšķirīgi kāju saliekuma leņķi

Atšķirīgi saliekuma leņķi maršruta gaitā

Taisnas pakaļkājas

• Izlīdzināšanas spēja (tikai ārkārtas situācijās, nevis parastos apstākļos!)

Agrīna priekškāju izstiepšana no spēcīgi izvirzīta pleca un maksimāls pleca locītavas atvērums

Sāniska izvairīšanās ar pakaļkājām

Sāniska izvairīšanās ar priekškājām un pakaļkājām, sākot no mugurkaula („Pārvīšanās“)

• Reakcija uz pieskaršanos šķērslim vai šķēršļa gāšanu

Atzīmes veidošanas pārbaudes saraksts

• Vērtējuma atzīmes sastāvdaļas ir jājamība un leciena tehnika, taču nav iespējams noteikt konkrētu vērtējuma attiecību to starpā.
• To īpatsvars kopējā atzīmē ir atkarīgs no

Vecuma

Klases

Paredzētā apmācības līmeņa

Īpašajām prasībām

Zirgiem

Sacensību tipa

• Vērtējuma atzīmi viennozīmīgi ietekmē jātnieka jāšanas prasmes, taču šie kritēriji nevar tikt izmantoti kā tiešs vai primārs pamatojums vērtējumam, tāpēc:
• Atzīmes pamatojumā jāizvairās no tādu terminu lietošanas kā „Leciena stils” un „Stils”, tā vietā jālieto „Leciena tehnika”, vai arī atsevišķās apakšgrupas.
• Jāizvairās no kļūdu meklēšanas

Atsevišķa, lai arī smaga kļūda, piemēram, pie pirmā šķēršļa, nereti var būt mazāk būtiska, nekā pastāvīgi atkārtota neuzmanība vai nepārejoša nedrošība.

Atzīme tiek veidota sekojoši:

1. Absolūtā intervāla noteikšana, piemēram, „labāk par 7.0, taču ne pilns 8.0”.

Šeit jāņem vērā tikai tuvākie vērtējumi; nepiesaistīt vērtējumus no citiem intervāliem!

3. Atzīmes noteikšana:

No paša sākuma jāņem vērā pietiekamas atzīmju atšķirības.

4. Jāveic eventuālie ieturējumi. Tie veicami tikai šajā brīdī, ja vien uzreiz nepastāv viennozīmīgs pamatojums apšaubīt atzīmi. Parasti tā sanāk pārāk zema!

Avots: Vācijas Jātnieku Savienība