Par LJF

Agris Blaus
LJF prezidents
Jātnieku sportā mēs cienām un atbalstām tās pašas vērtības, kuras ir svarīgas jebkurā sporta veidā- drosmi, mērķtiecīgu darbu un pilnīgu pašatdevi. Tomēr veiksmīgs darbs un panākumi šeit ir atkarīgi no diviem atlētiem - no jātnieka un zirga. Tikai abi kopā, kļūstot par vienu veselu, viņi spēj sasniegt jātnieku sporta virsotnes. Šo principu garā, cieņā un mīlestībā pret zirgiem un dabu mēs audzinām mūsu jaunos sportistus un jātnieku sporta entuziastus.

Latvijas Jātnieku federācija ir Starptautiskās jātnieku federācijas (FEI) locekle un savā darbā pilnībā ievēro augstos FEI standartus sportā, vides aizsardzībā un attieksmē pret zirgiem.

Latvijas Jātnieku federācija vada un koordinē jātnieku sportu valsti. Mēs rīkojam reģionālas, Latvijas mēroga un starptautiskas sacensības jātnieku sportā. Latvijas Jātnieku federācija palīdz treneriem un tiesnešiem paaugstināt savu kvalifikāciju, rūpējas par Latvijas jātnieku sporta vēstures izpēti un atbalsta mūsu sportistu starptautiskos startus. Īpaši lielu uzmanību veltām jātnieku sporta popularizēšanai Latvijā, jauniešu un bērnu iesaistīšanai jātnieku sportā. Mēs pārliecināmies, ka, darbojoties kopā ar graciozajiem un skaistajiem zirgiem, bērni iemācās mīlēt dzīvniekus, dabu un aug par harmoniskiem un labestīgiem cilvēkiem. Savā darbā esam iesaistījuši Latvijas jātnieku klubus, sporta skolas, sportistus, trenerus, tiesnešus - visus zirgu mīļotājus un jātnieku sporta entuziastus. Latvijas Jātnieku federācija strādā ciešā sadarbibā ar Latvijas Zirgaudzētāju biedrību un zirgaudzētāju saimniecībām.

Latvijas Jātnieku federācija savā darbā ir izvirzījusi vairākus prioritāros uzdevumus:

Kristīne Lisovska, Starptautiskās jātnieku
federācijas prezidente, Spānijas princeese Dona
Pilara de Borbona un Agris Blaus 2002. gada FEI
Ģenerālajā asamblejā Marokā.

  • Sagatavot sportistus startam olimpiskajās spēlēs;
  • Nodrošināt Latvijas izlases sportistiem startus starptautiskās sacensībās;
  • Augstā līmenī noorganizēt starptautiskās sacensības Latvijā;
  • Popularizēt jātnieku sportu valstī, sevišķi bērnu un jauniešu vidū;
  • Piesaistīt jātnieku sportam jaunus atbalstītājus, cieši sadarbojoties ar jau esošajiem sponsoriem

Latvijas Jātnieku federācija

Prezidents

Agris Blaus

Prezidijs

Gita Skoka, Māris Millers, Edgars Treibergs, Jautrīte Krūmiņa, Ojārs Petrēvics,  Aleksejs Tjurkins, Dainis Līvmanis, Aivars Muravskis, Romāns Mežeckis, Juris Mežnieks

Ģenerālsekretāre

Kristine Lisovska

Ģenerālsekretāres palīdze

Anita Mangale


Latvijas jātnieku sporta pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta beigās un bija cieši

CSI-W Rīga 2004 
 
 

saistīti ar Latvijas teritorijā dislocētām armijas dragūnu un huzāru vienībām. Pirmie oficiāli reģistrētie jātnieku klubi radās 1880. gadā. 1893. gadā dibināta Rīgas Auļotāju biedrība, kas līdz 1. Pasaules karam aktīvi piedalījās dažādu sacensību organizēšanā. 1891. gadā dibinātajam Rīgas Jātnieku klubam piederēja pirmā slēgtā manēža Rīgā. Pēc 1. Pasaules kara ar jātnieku sportu nodarbojās galvenokārt armijas jātnieki, artilērijas pulku virsnieki un instruktori - sākumā militāro apmācību ietvaros, pēc tam aizvien vairāk akcentējot sportu. 1920. gadā Latgales pulks sarīko 1. sacensības. 1928. gadā notiek vispārējas sacensības jātnieku sportā, kurās vienkopus piedalās armijas, aizsargu un civilie jātnieki.

CSI-W Rīga 2005 
 
 

Armijas Zirgu Sporta klubs (AZSK) 1929. gadā noorganizē starptautiskas sacensības ar Igaunijas un Polijas jātnieku piedalīšanos. Turpmākajos gados tieši AZSK kļūst par galveno starptautisko sacensību rīkotāju. Pēc AZSK ierosinājuma 1932. gadā tiek nodibināta mūsdienu federācijas priekštece Latvijas Zirgu Sporta Organizāciju Savienība (LZSOS). 1932. gada decembrī Starptautiskā jātnieku federācija (FEI) LZSOS uzņem par FEI biedri - kandidāti, bet FEI Ģenerālā asambleja 1933. gada 10. novembrī Latviju apstiprina par pilntiesīgu locekli.

1939. gada septembrī Rīgā paredzētajām starptautiskajām sacensībām svītru pārvelk 2. Pasaules karš. Latvijas okupācija pārtrauc veiksmīgo Latvijas sportistu līdzdalību starptautiskajā jātnieku kustībā. 2. Pasaules karš un tam sekojošās padomju varas represijas sāpīgi skar jātnieku sportu. Izglītotākie virsnieki tiek represēti un iet bojā gan kara laukā, gan izsūtījumā. Pēckara periodā pirmās jātnieku sacensības notiek 1946. gadā Vidzemes novados Valmierā un Rūjienā. 1949. gadā tiek nodibināts Republikāniskais Jātnieku sporta klubs. 1952. gadā Rīgas hipodromā Latvijas čempionātā pulcējas vairāk nekā 50 dalībnieku. Programmā Ir ietilpa šķērsļu pārvarēšana, gludauļošana un voltizēšana. Ar 1954. gadu sākas Latvijas jātnieku līdzdalība PSRS jātnieku pasākumos. 1961. gadā Nikolajs Kolosovs kļūst par PSRS čempionu trīscīņā, 1978. gadā Guna Loja - iejādē, 1988. gadā Ivars Plotka - trīscīņā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1992. gada 26. aprīlī Starptautiskās jātnieku federācijas (FEI) Ģenerālā asambleja

CSI-W Rīga 2005
 
 

Berlīnē atjauno Latvijas dalību šajā organizācijā. Latvijas Jātnieku federācija organizē starptautiskās sacensības: Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posmu konkūrā, Baltijas kausu, Baltijas kausu jauniešiem un junioriem, FEI World Jumping, Dressage Challenge. Sergejs Šakurovs ir Pasaules kausa posma (Plovdiva) uzvarētājs un 1990. gadā izcīnījis PSRS čempiona titulu konkūrā. Viņš bijis Seulas Olimpisko spēļu dalībnieks un bija ieguvis kvalifikācijas tiesības piedalīties Barselonas Olimpiskajās spēlēs. Guntars Siliņš ar zirgu Salana - Radiant 1999. gadā ieguva otro vietu Centrāleiropas zonas kopvērtējumā un kvalificējās startam Pasaules kausa finālsacensībās Lasvegasā. 2001. gadā Guntars Siliņš ar minēto zirgu Pasaules kausa izcīņas posmā Latvijā izcīnīja 1. vietu un Centrāleiropas zonas kopvērtējumā ierindojās trešajā vietā. 2002.gadā Jānis Kalita ar zirgu Šēra izcīnija II vietu starptautiskās jaunatnes sporta spēles Maskavā. Terēze Pētersone ar zirgu Hektors izcīnija IV vietu starptautiskās sacensībās Maskavā.

CSI-W Rīga 2006 
 
 

Labus panākumus 2004. gadā guvuši G. Siliņš un S. Šakurovs, kvalificējoties startam Eiropas čempionātā Itālijā 2005. gadā. Sekmīgi startējuši Dainis Ozols, Ģirts Bricis un Maira Leja, izcīnot godalgotas vietas starptautiskajās sacensībās.

Iejādē Kristīne Rozīte 2001. gadā izcīnīja pirmo vietu Pasaules kausa posmā Polijā. Airisa Penele 2004. gadā uzvarējusi Baltijas kausa sacensībās iejādē Tallinā un Rīgā. Mūsu junioru izlase A. Dūdele, A. Lainute un A. Liepiņa sekmīgi piedalījās Eiropas čempionātā iejādē Dānijā. Sekmīgi startējuši ari S. Orlova, G. Gavare, M. Penelis, E. Broks, N. Laizāns, R. Jurašs, D. Ozols, M. Leja, A. Vārna, R. Čerņevskis, J. Kalita, T. Koļako, A. Komarišins un daudzi citi. Federācija ir paredzējusi atbalstīt tiesnešu kvalifikācijas celšanas pasākumus. Pašlaik Latvijā ir viens starptautiskās kategorijas tiesnesis L. Siņavskis un viens starptautiskās kategorijas tiesnešu kandidāts K. Neilands.

Latvijas Jātnieku federācijas prezidenta pienākumus no 1988 līdz 1996 gadam pildījis Leonards Siņavskis, kurš devis lielu ieguldījumu LJF dalības atjaunošanā Starptautiskās Jātnieku federācijas sastāvā. Vēlāk par LJF prezidentiem bijuši a/s "Aldaris" prezidents Vitālijs Gavrilovs un a/s "Baltijas holdings" vadītājs Vasilijs Meļņiks. No 2002. gada Latvijas Jātnieku federācijas prezidents ir uzņēmējs Agris Blaus.

Jātnieku sporta centrs Latvijā atrodas Kleistos
Jāšanas sekcijās
nodarbojas vairāk
nekā 150 bērni un
jaunieši
- Latvijas Nacionālajā lietišķo sporta veidu skolā (LNLSVS). Šeit atrodas arī Latvijas Jātnieku federācijas mītnes vieta.
Skolas teritorijā ir izvietoti visi nepieciešamie objekti jātnieku sporta vajadzībām - treniņlaukums, treniņu un sacensību smilšu laukums, sacensību zaļais laukums, slēgtā manēža ar pnekšmanēžu un zirgu staļļi.

CSI-W Rīga 2006
 
 

Ik gadu LNLSVS notiek vairāk nekā desmit Latvijas un starptautiska mēroga sacensības. Reizi gadā uz Pasaules čempionāta posmu jātnieku sportā ierodas vairāk par pieciem tūkstošiem skatītāju. LNLSVS jāšanas sekcijās nodarbojās vairāk nekā 150 bērni un jaunieši. Profesionālu treneru vadībā viņi apgūst jāšanas mākslu un daudzi no viņiem kļūst par Latvijas jātnieku sporta lepnumu. šeit trenējas un nozīmīgām sacensībām gatavojas mūsu valsts titulētākie sportisti. Pašreiz LNLSVS staļļos atrodas 80 valsts zirgi un 55 privātie sporta zirgi.

Skola piedāvā augstas klases servisu privāto zirgu turēšanai un kopšanai. Nacionālā lietišķo sporta veidu skola piedāvā arī zirgu nomu un profesionālu treneru padomu visiem jātnieku sporta entuziastiem. Ik dienas apgūt jāšanas mākslu vai pat vienkārši apskatīt zirgus ierodas ap 150 cilvēku. Zirgi palīdz cilvēkiem arī grūtā brīdī - LNLSVS bieži ciemojas invalīdi un smagi slimi bērni, kuriem šie skaistie dzīvnieki palīdz atgūt fizisko un garīgo veselību.