Zirgkopības vēsture

Jakutijas zirgs
Par Latvijas zirgu senčiem uzskata tagad jau izmirušos tarpanus, kas Baltijas jūras piekrastes mežos ieklejoja no Krievijas stepēm. Tie pielāgojās ziemeļu mežu joslas mitrajam klimatam, valgajām augsnēm un, krustojoties ar Ziemeļeiropas un Austrumu zirgu šķirnēm, notika stihisks uzlabošanās process. Jau 1043. gada hronists Brēmenes Ādams rakstīja, ka "Kurzemē un Zemgalē zirgi ir ļoti labi". 1865. gadā vēsturnieks Fraas rakstot par zirgkopību ap 1600. gadu starp tā laika labākajiem zirgiem (Lejasvācijas, Frizijas, Vestfāles, Saksijas, Braunsveiges, Hesenes) min arī vidzemniekus (Lieflander). Alsungā Livonijas ordeņa bruņinieku zirgaudzētavā 14. gs. bijušas 40 vaislas ķēves. 18. gs. pirmajā pusē iebrucēji - krustneša ordeņi - Latvijas vietējās ķēves izmanto kara zirgu audzēšanai. Baltijas muižnieki 19. gs. otrajā pusē sāka aktīvi interesēties par dižciltīgu zirgu audzēšanu un to izmantošanu sportā. 1891. gadā Rīgā atklāj hipodromu rikšotājiem un auļotājiem. Laika posmā no 1894. līdz 1916. gadam Vidzemē Rīgas vaislas ērzeļu novietnē bija 216 ērzeļi, no tiem 126 bija vēlāko Latvijas zirgu šķirņu veidojošie; Arābu tīrasiņu zirgi un krustojumi, Tīrasiņu jājamzirgi un krustojumi, Traķenes, Angloamerikāņu zirgi, Orlovas un Krievijas rikšotāji, Oldenburgas zirgi, vietējie zirgi, vēlāk arī Hanoveras šķirnes zirgi. 1920. gadā no Holandes uz Latviju atved 425 Oldenburgas šķirnes ķēves un 5 ērzeļus, kas ietekmē Latvijas braucamā zirga šķirnes izveidošanu. 1921. gadā izveido 1. zirgaudzētavu Oktē, kur Holandes Bajārs/Neidhart/Old 1 un vēl 17 importētie ērzeļi lika pamatus Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa galvenajām līnijām.

1954. g. J. Dimpers ar ērzeli Nomer
2.18,5
No 1925. līdz 1940. gadam, M. Lažas rediģētas iznāk Latvijas zirgu ciltrakstu 4 nodaļas. Šajos sējumos ierakstīts 6901 zirgs, no kuriem 43% sastādīja Latvijas zirgu šķirni veidojošas šķirnes. Rikšotāju ietekme šķirnes veidošanā bija neliela, turklāt tikai Latgalē. 19. gs. no Krievijas Latgalē ieplūda rikšotāju izcelsmes vaislinieki. Līdz 1938. gadam rikšotāju sacensības Latgalē kļūst masveidīgas. Rēzeknē sacensībās piedalījās 163 zirgi, Ludzā - 134 zirgi. 1949. gadā no visiem zirgiem 91,6% Latgalē uzskaita rikšotājus. Vaislas ērzeļus sacensībām iepirka gan valsts, gan privātpersonas. 1930. gados Rīgā ik gadus notiek Nācijas kausa izcīņa. Latvijas jātnieki startē Polijā, Vācijā, Francijā un citur, izcīnot uzvaras un godalgotas vietas. Pirms 2. Pasaules kara zirgu kopskaits Latvijā bija 10 reizes lielāks nekā 1980. gadā. 2. Pasaules karā Latvijā zirgu skaits samazinājās par 46000, to skaitā vērtīgiem ērzeļiem un vaislas ķēvēm. Daudz zirgu tiek aizvesti uz Vāciju.

Latvijas zirgu šķirnes ērzelis Fināls -
Vissavienības tautas saimniecības
sasniegumu izstādes čempions
Pēckara gados Latvijā pie Lauksaimniecības Ministrijas tiek izveidota Zirgkopības pārvalde, kur O. Lukstiņš, M. Laže, J. Pavlovičs un citi entuziasti sāk atjaunot Latvijas zirgu šķirnes izveidošanas darbu. Tas aizsākts ar 95 120 šķirnes zirgiem (60% Latvijas smagajiem un vieglajiem siltasiņiem un to uzlabošanai lietotajiem Tīrasiņu jājamajiem, Arābu un Traķenes šķirņu pārstāvjiem). 1949. gadā iepirka 168 vērtīgus ērzeļus. Par galvenajiem zirgu audzēšanā  Latvijā kļūst Valkas, Valmieras, Limbažu, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Jēkabpils, Talsu rajoni. No 1948./49. gados bonitētajiem 12 000 zirgiem Vidzemē:

71% bija Latvijas smagie braucamie, 25% - sporta zirgi, pārējie tīrasiņu īpatņu.

Ar 1947. gadu jau iezīmējušās šķirnes galvenās līnijas. Braucamajā tipā bija Olenburgas šķirnes vadošajām līnijām piederošie:

Juveels, Eranus, Siego, Egero, Demokrats, Annons, Markgrafs, Gotenfirsts, Kru-Kru, Verdi, Banko, Finaldus, Spēkonis.

Sporta zirgu šķirne savas līnijas sāka veidot no:

Altmeistera, Alvina, Bajāra, Tīrasiņu jājamā Darlinga.

Rīgas hipodroms 1953. gadā
1953. g. Rīgas hipodromā notiek pirmās braucamo zirgu sacensības. 1954. g. A. Danovska trenētais Grundulis velk 14 402 kg smagu kravu. 1957. g. Maskavas hipodromā Latvijas braucēji gūst pārliecinošu uzvaru. Alkazara un Stiprā uzstādītie rekordi maks. kravas vilkšanā ir absolūti rekordi Krievijā. Latvijas braucamā tipa visizplatītākā līnija bija Spēkoņa/Imperators/Lsb 100/ērzelis, dzimis Groningenē 1935. g. Daudzi elitārie zirgi ir no Goldengela līnijas.

Sakarā ar lauksaimniecības mehanizācijas procesu samazinās zirga kā vilcējspēka nozīme. 60. gados Latvijas šķirnes zirgi strauji sāk aizstāt braucamos un Latgalē rikšotājus. 70. gados uzskaita 84% Latvijas šķirnes zirgu, pārējie ir sporta tipa zirgi. 80. g. Latvijā zirgus pamatā audzē lauksaimniecības un transporta darbiem, kā arī sportam. Šķirnes un sporta zirgus eksportē uz Vāciju, Itāliju, Austriju, Spāniju, Somiju, Brazīliju, Angliju, Krieviju u.c. valstīm. 1982. g. uz Holandi pārdeva Arābu šķirnes

Vilcēji sacensībās
ķēvi Vendetu, par kuru samaksāja 67000 $. Izveidojoties Latvijas valstij, likvidējās kolhozi un padomju saimniecības. Daļa zirgu nokļūst privātpersonu rokās. 1998. gadā Latvijā ir ~30 000 zirgu. Privāto zirgu īpatsvars - 70%. Gan valsts, gan privātpersonas iepērk vaislas ērzeļus ārzemēs /40 zirgi/. Galvenās līnijas - Langrafa, Cordelabruera, Alme, Nimandora, Sandro, Landadela, Raviro. Liela uzmanība tiek pievērsta sporta zirgu selekcijai. Latvijas šķirnes zirgus labprāt iepērk ārzemēs, kur tie uzrauga augstus rezultātus šķēršļu pārvarēšanā un iejādē.


Pazīstamākās zirgu šķirnes

Pasaulē ir gan universālas,gan šauri specializētas zirgu šķirnes. Tās ir vai nu dabiskāizlasē veidojušās, vai arī cilvēka radītas.

  Zirga izcelsmi, tipu,eksterjeru, darbaspējas un vaislas vērtību nosaka bonitējot– kompleksi, pēc noteiktas metodikas novērtējot zirga ģeneoloģiju.

R.Baltakmens grāmatā “Bērie, sirmie, dūkanie”, kasizdota 1990.gadā, min, ka 7.gs. uzskatīja, ka jājamzirgam vajadzējaapvienot sevīpiecu dzīvnieku un arī sievietes īpašības.No zaķa ātri skriet, viegli lēkt un viegli manevrēt; nolapsas maza šaura galva, īsas, smailas ausis, garš, plāns kakls; novilka – asa redze, labs purns, cietas krēpes; no mūļa – labaun stipra mugura, spēcīgas ciskas, cieti nagi; no lauvas – augstsirdība,uzticība, liels spēks un no jaunas sievietes – brīva, lepnagaita, plati gurni, stingras krūtis un tādi paši krusti, kā arītieksme apstaties un drusciņ papļāpāt.

Senatnē zirgs noderēja medībās, karā transportam unnastu nešanai. Domestikācijas sākumā zirgu izmantoja gaļasun piena ieguvei. Vēlāk cilvēks izveidoja speciālas nastunesēju zirgu šķirnes, rikšotājus, auļotājus,braucamos un jājamzirgus. Liela loma šķirņu attīstīšanābija dažādu laikmetu kara mākslas tehnikai.

Arābu tīrasiņuzirgi

Šīs zirgu šķirnes veidošanās sākusies 7.gadsimtā,neskaitāmo arābu karagājienu laikā. No ķēvēmtika prasītas spējas izturēt vissmagākās grūtības– slāpes un badu garos pārgājienos, bet ērzeļiem bijajābūt skaistiem un gudriem.

Pateicoties klimata īpatnībām un augu valsts nabadzībai,arābu šķirnes zirgi ir pieticīgi un izturīgi, ļotiauglīgi, labi izmanto barību un ilgi dzīvo.

Būdami nelieli (skausta augstums vidēji ir 150cm), šie zirgi irļoti ātri un vēl joprojām ir zirga skaistuma etalons.

Trakēnesšķirne

1732.gadā (tagadējā Kaļiņingradas apgabalā)tika nodibinātazirgaudzētava, kuras nosaukums – Trakehnen kļuvapar pasaulē slavenās zirgu šķirnes apzīmējumu.

18.gs. vidū šīs audzētavas vaislas ērzeļi tikapapildinati ar Arābu tīrasiņiem. Šķirnes veidošanās sākumāvairumam audzētavas ķēvju bija liels arābu asiņupiejaukums. Vēlāk palielinājās Tīrasiņu jājamzirguietekme, un zirgi kļuva lielāki, ķermenis garāks un gaitaplašāka. Saglabājās arī no arābiem pārņemtaisīpatnējais skaistums, formu harmonija un izturība.

Hanoverasšķirne

Šī šķirne ir izveidota Lejassaksijā, Hannoveras apkārtnesindividuālajās saimniecībās.

Apgabala vajadzībām piemērotu zirgu veidošanā vislielākānozīme bija Celles vaislas ērzeļu novietnei, ko izveidoja1735.gadā. No 1888.gada pastāv Hanoveras zirgu ciltsgrāmata, betapgabalā audzētie zirgi par patstāvīgu šķirni tikauzskatīti jau 19.gs. beigās.

Holšteinasšķirnes zirgi

Uz ziemeļaustrumiem no Hanoveras zirgu audzēšanas apgabala, irizveidota viena no vecākajām Vācijas pusasiņu zirgu šķirnēm– Holšteinas šķirne.

Līdz 18.gs. vietējie Holšteinas zirgi tika uzlaboti ar tajālaikā iecienītajiem Spēnijas un Neapoles zirgiem. 19.gs. tika uzsāktaAnglijas tīrasiņu ērzeļu izmantošana.